Eiropas Patērētāju
informēšanas centrs

Saturs

Normatīvie akti

Distances līgumiem, kas noslēgti pēc 2014.gada 13.jūnija tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (2011.gada 25.oktobris) par patērētāju tiesībām (turpmāk – Patērētāju tiesību direktīva) noteikumi. Minētā direktīva aizstāj iepriekšējo Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīvu 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem. Patērētāju tiesību direktīva nosaka vienotu pamatnoteikumu kopumu attiecībā uz distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem. Tāpat direktīvā ir noteiktas prasības par informācijas sniegšanu pirms līgumu noslēgšanas, ko piemēro visiem līgumu veidiem (kas nav distances vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgti līgumi).

Atšķirībā no iepriekšējās Direktīvas 97/7/EK, kas paredzēja minimālo tiesiskā regulējuma līmeni, Patērētāju tiesību direktīvā ir paredzēta pilnīga saskaņošanas pakāpe – direktīva paredz vienotu pamatnoteikumu kopumu attiecībā uz distances līgumiem un dalībvalstis savos normatīvajos aktos nepatur spēkā vai neievieš noteikumus, kuri atšķiras no direktīvas, ja vien direktīvā nav paredzēts citādi.

Latvijā Patērētāju tiesību direktīvas normas attiecībā uz distances tirdzniecību ir transponētas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kā arī Ministru Kabineta Noteikumos Nr.255 „Noteikumi par distances līgumu”.

Sūdzību forma
consumer affairs logo
ptac logo

Prātīgais patērētājs