Eiropas Patērētāju
informēšanas centrs

Saturs

Patērētāju strīdu alternatīva izšķiršana

Patērētāju strīdu alternatīva izšķiršana (SAI) ir termins, kuru lieto, lai apzīmētu dažādus mehāismus strīdu risināšanā bez tiešas tiesas vai valsts institūcijas iesaistīšanās.
 

Strīdu alternatīva izšķiršana (SAI) ir termins, kuru lieto, lai apzīmētu dažādus mehānismus strīdu risināšanā bez tiesas iesaistīšanās. Strīdu alternatīva izšķiršana ir vienkāršs, ātrs un lēts veids, kā ārpus tiesas izšķirt strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem.

Tā kā patērētājs tiek uzskatīts par „vājāko” no līguma slēdzēja pusēm, viņa finansiālās iespējas un citi resursi efektīvai strīdu risināšanai nav salīdzināmi ar komersanta iespējām. Bieži vien preces tiek iegādātas par ļoti nelielu vērtību, kas ir galvenais iemesls, kas attur patērētāju risināt strīdu vispārējā civilprocesuālā kārtībā tiesā. Lai līdzsvarotu līguma slēdzēju pušu iespējas atrisināt radušās domstarpības, strīdu alternatīva izšķiršana ir patērētajam daudz piemērotāks strīdu risināšanas mehānisms.

Strīdu alternatīvās izšķiršanas procedūras Eiropas Savienībā var notikt ļoti dažādos veidos un var dažādi saukties – samierinātājs, vidutājs, šķīrējtiesnesis, tiesībsargs, sūdzību izskatīšanas komiteja u.c.

Lai nodrošinātu strīdu alternatīvās izšķiršanas iespējas visā Eiropas Savienībā, 2013. gada 8. jūlijā stājās spēkā Direktīva par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (Direktīva par patērētāju SAI), kas dalībvalstu normatīvajos aktos jāievieš līdz 2015. gada 9. jūlijam.

Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, ka strīdus, kuros iesaistīts tirgotājs, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, var iesniegt atbilstošai strīdu alternatīvās izskatīšanas vienībai. Šādā veidā tiek nodrošināts, ka strīdu alternatīvās izšķiršanas procedūras ir iespējams izmantot visos tirgus sektoros un visās dalībvalstīs.

Strīdu alternatīvās izšķiršanas vienība ir neitrāla struktūra (institūcija vai arī fiziska persona), kas ir izveidota ilgstošai darbībai, atbilstoši noteiktiem kvalitātes kritērijiem, un tās mērķis ir ārpus tiesas izšķirt strīdus starp tirgotājiem un patērētājiem, izmantojot kādu no strīdu alternatīvās izšķiršanas procedūrām:

  • Saved kopā strīdā iesaistītās puses, lai censtos panākt izlīgumu;
  • Ierosina risinājumu;
  • Nosaka risinājumu.

Strīdu alternatīvās izšķiršanas vienībām iesniedzami šādi strīdi, ja:

  • Tirgotājs veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā.
  • Patērētājs dzīvo Eiropas Savienībā.
  • Strīds saistīts ar līgumsaistībām (gan attiecībā uz tiešsaistes, gan bezsaistes līgumiem), kas izriet no pārdošanas līgumiem vai pakalpojumu līgumiem visās ekonomikas nozarēs.

Katrai dalībvalstij ir jāizveido saraksts ar strīdu izšķiršanas vienībām, kas ir izveidotas to teritorijā un atbilst kvalitātes kritērijiem saskaņā ar Direktīva par patērētāju SAI.

Direktīva neparedz, ka tirgotāju dalībai strīdu alternatīvās izskatīšanas procedūrās ir jābūt obligātai un ka šādu procedūru iznākums ir tirgotājam ir saistošs, ja patērētājs pret tiem ir iesniedzis sūdzību, tomēr dalībvalsts savos normatīvajos aktos var paredzēt, ka tirgotāju dalība šādās procedūrās ir obligāta.

Informēšanas pienākums

Ja izceļas strīds, ir nepieciešams, lai patērētāji var ātri noteikt, kuru SAI vienību kompetencē ir izskatīt konkrēto sūdzību, un uzzināt, vai attiecīgais tirgotājs piedalīsies strīdu izšķiršanas procedūrā.

Ja tirgotājs ir piekritis izmantot vai tirgotāja pienākums (saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem) ir izmantot konkrētu strīdu alternatīvās izšķiršanas vienību, lai izšķirtu strīdus ar patērētājiem, tirgotāja pienākums savā interneta vietnē, kā arī vispārīgajos noteikumos, ir sniegt informāciju par šīm vienībām.

Sūdzību forma
consumer affairs logo
ptac logo

Prātīgais patērētājs