Tā kā patērētājs tiek uzskatīts par „vājāko” no līguma slēdzēja pusēm, viņa finansiālās iespējas un citi resursi efektīvai strīdu risināšanai nav salīdzināmi ar komersanta iespējām. Jāņem vērā arī apstāklis, ka bieži vien preces tiek iegādātas par ļoti nelielu vērtību, kas līdz ar ko ir galvenais iemesls, kas attur patērētāju risināt strīdu vispārējā civilprocesuālā kārtībā tiesā. Tādējādi, lai līdzsvarotu līguma slēdzēju pušu iespējas atrisināt radušās domstarpības, patērētājam piemērotāks strīdu risināšanas mehānisms ir alternatīvā domstarpību risināšana.

Atšķirībā no tradicionālā tiesvedības procesa, alternatīvais domstarpību risināšanas mehānisms patērētāju strīdu risināšanā piedāvā šādas būtiskas priekšrocības:

• process ir viegli pieejams, bieži vien apejot birokrātiskos procesus, kādi pastāv tiesvedības procesā. Pārsvarā gadījumu procesu var uzsākt, nosūtot sūdzību elektroniskā veidā;
• lielākajā daļā process patērētājam ir pieejamas bez maksas vai arī par nelielu samaksu, kur maksa tiek noteikta proporcionāli apstrīdētās preces vai pakalpojuma vērtībai;
• ātra lietu izskatīšana ir viena no būtiskākajām alternatīvo domstarpību risināšanas mehānisma priekšrocībām, tādēļ strīds būtu jāatrisina laikā, kad patērētājam vēl ir cieša saistība ar strīdu un ieinteresētība iznākumā. Attiecībā uz laika periodu, kādā patērētāja strīds ar komersantu ir jāatrisina ārpustiesas procesa ietvaros, tiek pieņemts, ka lēmumam jābūt pieņemtam ātrāk, nekā tas būtu tiesas pirmajā instancē;
• patērētājam ir tiesības uzsākt procesu patstāvīgi, tas ir, neizmantojot profesionālu juristu sniegtos maksas pakalpojumus.

Lai veicinātu ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu attīstību ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija 1998.gada 30.martā ir pieņēmusi Rekomendāciju 1998/257/EK par institūcijām, kas atbildīgas par patērētāju strīdu ārpustiesas risināšanu, piemērojamiem principiem, kurā noteikti svarīgākie principi, kas jāievēro ārpustiesas sūdzību izskatīšanas iestādēm. Savukārt 2001.gada 4.aprīlī Eiropas Komisija pieņēma Rekomendāciju 2001/310/EK par ārpustiesas institūcijām, kas iesaistītas patērētāju strīdu risināšanā vienojoties, piemērojamiem principiem, ar ko paplašina to ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu loku, uz kuriem attiecas patērētāju sūdzību izskatīšanai piemērojamie principi.

Latvijā vienīgi Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir apstiprināts kā institūcija, kas atbilst Eiropas Komisijas Rekomendāciju 1998/257/EK un 2001/310/EK prasībām, kurās noteikti svarīgākie principi, kas jāievēro ārpustiesas sūdzību izskatīšanas iestādēm.